Profilakse

Kas ir nieres?

Nieres ir divi pupiņām līdzīgi orgāni, kas pieaugušam cilvēkam sver aptuveni 115-170 g un ir apmēram cilvēka dūres lielumā. Tās atrodas vēdera dobuma aizmugurē, abpus mugurkaulam, zem ribām. Ap katru nieri ir taukaudu slānis, kas to pasargā.

Ko dara nieres?

Nieres ir organisma filtru sistēma, kas saglabā mums vajadzīgos šķidrumus un ķīmiskās vielas un izvada no organisma visu lieko. Ikdienā cilvēks uzņem noteiktu barības daudzumu. Normālam uzturam ir būtiska loma labas veselības uzturēšanā, jo tas satur šķidrumu, olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, daudzus un dažādus sāļus un minerālvielas. Ja nieres nespēj izvadīt no organisma visus uztura pārstrādes galaproduktus, tie uzkrājas asinīs un cilvēks saslimst.

Nieru galvenais uzdevums ir veidot urīnu, taču nierēm jāveic arī daudz citu darbu:

  • Nieres izvada no organisma tā vielmaiņas galaproduktus (“šlakvielas”).
  • Nieres regulē šķidruma daudzumu organismā.
  • Nieres regulē sāļu (nātrija, kālija) daudzumu organismā.
  • Nieres piedalās asinsspiediena regulācijā.
  • Nieres piedalās sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidošanā kaulu smadzenēs.
  • Nieres ietekmē kalcija daudzumu kaulos un kaulu stiprumu.
Kā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā?

Pirmie nieru darbības traucējumu simptomi ir: šķidruma aizture organismā, kas izraisa audu tūsku; izmaiņas urinēšanas biežumā; mainās urīna izskats; var parādīties dedzinošas sāpes urīnējot; paaugstināts asinsspiediens; galvassāpes un nogurums. Sāpes ir tieša pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, bet reizēm nopietni nieru darbības traucējumi var noritēt arī bez sāpēm. Daži no šiem simptomiem bieži vien ir sastopami arī pie cita veida saslimšanām. Ja jūtat līdzīgas pazīmes, noteikti dodieties pie sava ārsta. Asins un urīna analīzes parādīs, vai Jums ir kādi nieru darbības traucējumi, kam nepieciešami tālāki specifiski nieru izmeklējumi.

Nierēm ir lielas funkcionālās rezerves – dažiem cilvēkiem jau kopš dzimšanas ir tikai 1 niere, taču tas nerada viņiem nekādus traucējumus. Cilvēks pietiekoši labi var iztikt, ja darbojas tikai ~ 20% no nieru audiem.

Par nieru darbības pasliktināšanos un nieru mazspējas attīstību liecina:

nogurums,

  •  tūska,
  • elpas trūkums,
  • anēmija (mazasinība),
  • apetītes zudums,
  • slikta dūša,
  • nieze,
  • garastāvokļa izmaiņas (depresija, uzbudinājums u.c.),
  • libido zudums, impotence.
Kas ir nieru mazspēja (NM)?

Nieru mazspēja ir stāvoklis, kad nieres vairs nespēj veikt savu pamatuzdevumu – izvadīt no organisma tā vielmaiņas galaproduktus un šķidrumu.

Ir 2 nieru mazspējas veidi. Akūtas (pēkšņas) NM gadījumā, ko var izraisīt nieres ietekmējoša trauma, infekcija vai saindēšanās, nieres nedarbojas īsu brīdi. Pēc kāda laika nieru funkcija daļēji vai pilnībā atjaunojas. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, kas nav ilgstoša.

Hroniska nieru mazspēja (HNM) ir stāvoklis, kad ilgākā laika posmā (bieži – vairākus gadus) progresē nieru darbības traucējumi. Šo procesu gan reizēm var aizkavēt, taču ne novērst. Pakāpeniski nieru darbībai samazinoties, iestājas galēja HNM. Lai izdzīvotu, NM fāzē bojāto nieru darbību jāaizstāj “mākslīgi” – ar dialīzes palīdzību.​

Kādas ir nieru mazspējas aizstājterapijas metodes?
  • Hemodialīze,
  • Peritoneālā dialīze,
  • Nieres transplantācija.
Kas ir dialīze?

Dialīze ir filtrācijas process. 1961. gadā Tomass Greiems atklāja, ka ūdenī iegremdēta pergamenta membrāna laiž cauri sāļus, bet aiztur olbaltumvielas. Vielas ar dažadu ātrumu plūda caur membrānu, atkarībā no sava sastāva. Šis process ir mūsdienu dialīzes tehnikas pamatā.

Dialīzes rezultātā caur šādu dialīzes membrānu no asinīm tiek izdalītas šlakvielas, kas rodas organisma darbības rezultātā. Dialīzes membrāna var būt no mākslīga materiāla (tad šo metodi sauc par hemodialīzi) vai paša organisma dabīgā membrāna – vēderplēve (tad tā ir peritoneālā dialīze; skat. bukletu par peritoneālo dialīzi).