Dialīze

Kas ir dialīze?

    Dialīze ir filtrācijas process. 1961. gadā Tomass Greiems atklāja, ka ūdenī iegremdēta pergamenta membrāna laiž cauri sāļus, bet aiztur olbaltumvielas. Vielas ar dažadu ātrumu plūda caur membrānu, atkarībā no sava sastāva. Šis process ir mūsdienu dialīzes tehnikas pamatā.

    Dialīzes rezultātā caur šādu dialīzes membrānu no asinīm tiek izdalītas šlakvielas, kas rodas organisma darbības rezultātā. Dialīzes membrāna var būt no mākslīga materiāla (tad šo metodi sauc par hemodialīzi) vai paša organisma dabīgā membrāna – vēderplēve (tad tā ir peritoneālā dialīze; skat. bukletu par peritoneālo dialīzi).

Hemodialīze (HD)

Kā darbojas hemodialīze?

Lai asinis attīrītu, tās plūst caur filtru, ko pazīst kā “mākslīgo nieri” jeb dializātoru. Tas darbojas pēc šāda? principa: asinis plūst gar t.s. puscaurlaidīgu membrānu, kas gatavota no celulozes vai cita līdzīga materiāla, bet šai membrānai otrā pusē plūst t.s. dializējošais šķīdums. Tas satur noteiktu daudzumu minerālvielu un sāļu, kuri parasti organismā jau ir, bet šajā šķīdumā nav to šlakvielas, kas uzkrājušās organismā nieru mazspējas dēļ. Membrānā ir ļoti mazas, dažāda izmēra atveres. No asinīm liekās šlakvielas un šķidrums dažādā ātrumā caur šīm atverēm izplūst dializējošā šķidrumā – mazās molekulas ātrāk, lielās molekulas lēnāk.  Tādējādi asinis tiek attīrītas un iegūtas pareizās asins sastāva attiecības.

Aparāts regulē asins plūsmu, spiedienu un apmaiņas tempu.

Tā kā vienā noteiktā brīdī dializātorā atrodas visai neliels asins daudzums, tad asinīm jācirkulē caur to ilgāku laiku – apmēram 4 stundas, lai pietiekami labi attīrītu organismu. Parasti šadu hemodialīzi jāveic 3 reizes nedēļā. Dialīzes ilgumu un intensitāti var programmēt katram slimniekam individuāli.

Uz un no dializātora asinis tiek vadītas caur īpašām plastmasas caurulītēm – dialīzes maģistrālēm. Slimniekam tās tiek pievienotas vienā no 2 veidiem:

1) fistula – operācijas ceļā izveidots artērijas un vēnas savienojums, parasti apakšdelmā, kas padara apakšdelma vēnu platu un tās sieniņu pietiekami biezu, lai varētu iedurt un izvilkt adatu katra dialīzes seansa laikā. Pēc procedūras redzama tikai neliela rētiņa;

2) Centrālās vēnas kateters – mīksta plastmasas caurulīte, kas ievietota vēnā zem atslēgas kaula. Tās gali izvadīti uz āru virs ādas un, laikā kad kateters netiek izmantots, noslēgti ar vāciņu

Vai HD uzturēs veselību labā stāvoklī?

Hemodialīze neaizvieto pilnīgi visas nieres funkcijas un nav pilnvērtīgs slimā orgāna aizvietotājs.

Vienlaikus, lai uzturētu veselību pēc iespējas labākā stāvoklī, ārstēšana sastāv no – dialīzes, diētas, zālēm.

HD laikā diēta ir visai strikta. Ir jāierobežo uzņemtā šķidruma daudzums. Konkrētais uzņemamā šķidruma daudzums atkarīgs no tā, cik daudz urīna slimās nieres vēl spējīgas izvadīt. Kopējais dienā izdzertais šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt izdalītā urīna daudzumu + 400 g. Uzturā jāsamazina sāls, kālija un fosfora saturoši produkti.

Tas nav tik briesmīgi kā izklausās. Darbojoties ar izdomu, var pagatavot barojošus un garšīgus ēdienus.

Par medikamentiem konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu.

Būs brīži, kad Jūs jutīsieties ļoti noguris – tas raksturīgs lielākai daļai hronisku slimību. Taču ievērojot šos 3 nosacījumus – dialīze, diēta un zāles – jums būtu jājūtas pietiekoši labi, lai varētu veikt lielāko daļu ikdienas aktivitāšu.

Vai dialīzes procedūra ir sāpīga?

Nelielas sāpes var izraisīt adatas dūriens fistulā, uzsākot dialīzes procedūru. Citādi dialīzes norise ir nesāpīga. Tāču pašsajūtas pasliktināšanos dialīzes laikā var izraisīt diētas vai šķidruma ierobežojumu neievērošana, zāļu lietošanas vai dialīzes režīma pārkāpumi.

Dialīzes procedūru starplaikā Jūsu asins bioķīmiskie rādītāji strauji pasliktinās, kā arī organismā uzkrājas šķidrums, bet dialīzes laikā, organismam attīroties, tie ļoti strauji uzlabojas un liekais šķidrums tiek izvadīts no organisma. Šādas svārstības nav fizioloģiskas (it īpaši to var teikt par strauju šķidruma izvadīšanu no organisma). Tāpēc dialīzes beigu daļā un pēc procedūras Jums var parādīties vājums, galvassāpes vai reiboņi, sajūta, ka esat kā “samalts”. Šīm sajūtām ātri jāpāriet. Ja simptomi neizzūd, pasakiet to savam ārstējošam ārstam, jo iespējams, ka Jūsu dialīzes režīmā jāizdara korekcijas.

 Ja pārkāpjat 3 noteikumus – dialīzes režīmu (izlaižat dialīzes seansu), diētu (pārmērīgi lietojat kāliju, sāli un fosforu saturošus produktus, vai uzņemat pārāk daudz šķidruma) vai nelietojat ārsta ieteiktos medikamentus (zāles pret asinsspiedienu, sirds līdzekļus u.c.), visticamāk, ka dialīzes laikā jutīsieties slikti.

Kādas ir iespējamās hemodialīzes komplikācijas?

Parastās komplikācijas dialīzes seansa laikā ir krampji kāju muskuļos, ādas nieze. Ilgākā laika posmā problēmas var radīt miega traucējumi, depresija, seksuālās funkcijas traucējumi, pakāpenisks svara zudums (nejaukt ar šķidruma zudumu katra HD seansa laikā!), kaulu sāpes.

Visos šajos gadījumos prasiet padomu savam ārstējošam ārstam.

Vai ir iespēja turpināt savu darbu?

    Ja neveicat fiziski smagu darbu, acīmredzot varēsiet to veikt arī  turpmāk. Iespējams, ka pirms procedūru uzsākšanas un  pirmajās dialīzes reizēs jutīsieties slikti. Divus-trīs mēnešus pēc dialīzes uzsākšanas Jums vajadzētu justies labāk, jo sāksiet atgūt spēkus. Vieni izmaina darba laiku, citi veic dialīzi vakaros, vēl citi mēģina strādāt nepilnu darba laiku.

Vai dialīze būs nepieciešama visu atlikušo dzīvi?

Kamēr Jūsu nieres nedarbojas, būs nepieciešama viena vai otra veida dialīze (hemodialīze vai peritoneālā dialīze). Lielākai daļai slimnieku ir arī cita alternatīva – nieres pārstādīšana (transplantācija). Ja Jums veiksmīgi pārstādīs nieri, dialīze vairs nebūs nepieciešama, taču joprojām vajadzēs lietot vairākus medikamentus (skat. bukletu par nieres transplantāciju). Diemžēl, dažiem slimniekiem medicīnisku iemeslu dēļ  transplantācija nav iespējama.

Apspriediet šo iespēju ar savu ārstējošo ārstu.

PERITONEĀLĀ DIALĪZE (PD)

Kā darbojas peritoneālā dialīze?

Peritoneālā dialīze (PD) ir viens no 3 nieru mazspējas ārstēšanas veidiem. Gan HD, gan PD asinis attīra no organisma vielmaiņas galaproduktiem un liekā šķidruma. Veselam cilvēkam šo darbu veic viņa paša nieres. Ja nieres nedarbojas, šlakvielas uzkrājas organismā un var izraisīt:

  • sliktu dūšu un vemšanu,
  • sliktu ēstgribu,
  • žagas,
  • svara zudumu,
  • asiņošanu,
  • anēmiju (mazasinību),
  • nogurumu un enerģijas zudumu,
  • seksuāla rakstura problēmas,
  • miega traucējumus,
  • niezi,
  • elpas trūkumu.

 

PD attīra jūsu asinis no šlakvielām, kā dabisku filtru izmantojot vēderplēvi.

Lai varētu veikt PD, vēdera sienā ievieto mīkstu caurulīti – katetru. Katetrs vēdera sienā atrodas pastāvīgi. Lai katetru tur ievietotu, veic nelielu operāciju.

Attīrošais jeb dializējošais šķidrums caur katetru nonāk vēdera dobumā. Šlakvielas un liekais šķidrums no asinīm nonāk dialīzes šķidrumā. Pēc vairākām stundām dialīzes šķidrumu izvada no vēdera dobuma un izlej. Tad vēdera dobumā ievada svaigu dialīzes šķidrumu.

Ir vairāki PD veidi. Svarīgākie no tiem ir:

CAPD – ilgstoša ambulatora PD – jūs paši ievadāt dialīzes šķidrumu vēdera dobumā, novietojot dialīzes maisu ar dialīzes šķidrumu plecu augstumā. Pēc 5 – 6 stundām jūs paši izvadāt dialīzes šķidrumu maisā, kas novietots zemāk par jostas vietu. Šo darbību veic 4 – 6x dienā, kā noteicis ārsts.

CCPD – ilgstoša cikliska PD – naktsmiera laikā īpaša automatizēta PD šķidruma apmaiņas ierīce automātiski ievada un izvada dialīzes šķidrumu. Veicot CCPD, dialīzes šķidrums dienas laikā atrodas vēdera dobumā, turpinot attīrīt asinis.

NIPD – nakts PD – darbojas tāpat kā CCPD, tikai dienas laikā vēdera dobumā nav dialīzes šķidruma.

 

Pietiekošs dialīzes daudzums (“dialīzes deva”).
  • uzlabo jūsu vispārējo veselības stāvokli;
  • palīdz ilgāku laiku dzīvot, izmantojot dialīzi;
  • uzlabo dzīves kvalitāti dialīzes laikā;
  • ļauj retāk gulēt slimnīcā.

Ja dialīze nav pietiekoša, jūs jutīsieties slims un noguris. Var parādīties arī kāds no iepriekš minētiem  simptomiem. Ja manāt  kādu no šīm pazīmēm, informējiet par to ārstu. Taču šie simptomi var arī neparādīties. Tāpēc vienīgais veids, kā noteikt vai dialīze ir izdarīta pietiekošā dauzumā, ir regulāri aprēķināt jums veiktās dialīzes “devu” (skat. turpmāk).

Norādījumi par PD.

Ārsts izstrādās īpašas norādes par PD veikšanu, lai jūs saņemtu pareizo PD daudzumu. Šis daudzums katram pacientam ir individuāls, kas noteikti jāievēro. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem:

  • svara,
  • kā darbojas jūsu pašu niere,
  • analīžu rezultātiem.

Ārsts noteiks:

  • cik reizes dienā jāveic apmaiņa,
  • cik ilgi dialīzes šķidrumam jāatrodas vēdera dobumā,
  • kāda veida un apjoma dialīzes šķīdums nepieciešama katrā apmaiņas reizē.

Norādījumus nosaka, ņemot vērā:

  1. Jūsu ķermeņa uzbūvi. Gara auguma muskuļotiem cilvēkiem apmaiņa būs jāveic biežāk vai jāizmanto lielāki maisi. Tas nozīmē, ka caur vēdera dobumu iziet vairāk dialīzes šķidruma;
  2. Peritoneālās ekvilibrācijas testa (PET) rezultātus. Šīs analīzes veic reizi mēnesī pēc PD uzsākšanas. Tie uzrāda:
    • cik efektīvi vēderplēve darbojas kā filtrs,
    • palīdz ārstam izlemt, cik apmaiņas veicamas vienā dienā,
    • cik ilgi dialīzes šķidrumam jāpaliek vēdera dobumā,
    • cik daudz dialīzes nepieciešams,
    • kāds PD veids būtu vispiemērotākais;

  3. Jūsu pašu nieru darbību. Tas, kā darbojas jūsu pašu nieres, ietekmēs nepieciešamo PD daudzumu. Ārstam būtu jāpārbauda nieru darbība. To nosaka, izdarot asins analīzes un savācot diennakts urīnu. Šīs analīzes būtu jāveic ik pēc 4 mēnešiem. Ja ikdienā izdalītais urīna daudzums samazinās, nekavējoties informējiet par to ārstu;

  4. Jūsu ēdienkarti. To, kā jūs jūtaties dialīzes laikā, nosaka tas, cik sabalensēti ēdat. Ja rodas grūtības uzņemt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, vajadzēs izmainīt dialīzi vai lietot uztura bagātinātājus.
Ko jūs varat darīt?

Tā kā pats veicat PD, tas, vai saņemat dialīzi pietiekamā daudzumā, ir atkarīgs no tā, kā sekojat ārsta dotajiem norādījumiem. Pārliecinieties, vai:

veicat visas noteiktās dialīzes šķidruma apmaiņas,

  • sekojat noteiktajam laikam, cik ilgi dialīzes šķidrumam jāatrodas vēdera dobumā,
  • izmantojat visu noteikto dialīzes šķidrumu,
  • izvairāties no infekcijām, veicot visas procedūras kā esat mācīts,
  • lietojat visus izrakstītos medikamentus,
  • ievērojat diētu un pieļaujamā šķidruma daudzumu uzturā,
  • ziņojat par visām problēmām ārstam.

Svarīgas aprūpes sastāvdaļas.

Pareizs uzturs!

Pareiza uztura izvēle ir tikpat svarīga jūsu veselībai kā pietiekošs dialīzes daudzums. Dietologs palīdzēs izplānot diētu tā, lai jūs ik dienas saņemtu pietiekoši daudz kalorijas un olbaltumvielas, lai saglabātu pēc iespējas labāku veselības stāvokli. Pētījumi ir pierādījuši, ka pacienti, kuri pietiekošā daudzumā neuzņem kalorijas un olbaltumvielas, mēdz pavadīt slimnīcā ilgāku laiku. Nepietiekams šo vielu daudzums var pat saīsināt pacienta mūža ilgumu.

Olbaltumvielas ir nepieciešamas, lai palīdzētu veidot un atjaunot ķermeņa

audus. Olbaltumvielu trūkums var rasties, ja:

  • pietiekamā daudzumā neuzņemat olbaltumvielas,

  • ja ir radusies infekcija – peritonīts, kā rezultātā kopā ar izvadīto dialīzes šķīdumu zaudējat arī olbaltumvielas,
  • olbaltumvielas izdalās ar urīnu,
  • jūsu organisms neizstrādā pietiekoši daudz olbaltumvielu,
  • pietiekamā daudzumā nesaņemat dialīzi; kā rezultātā asinīs uzkrājas šlakvielas, kas savukārt samazina apetīti.

Kalorijas nepieciešamas, lai dotu organismam enerģiju, ļautu pilnībā izmantot uzņemtās olbaltumvielas un palīdzētu uzturēt normālu svaru. Tā kā dialīzes šķidrums satur cukuru, jums var būt tendence pieņemties svarā. Dietologs var palīdzēt izplānot nepieciešamo kaloriju daudzumu, lai saglabātu pareizo svaru.

Vienlaikus PD terapija var ietekmēt apetīti, radot sāta sajūtu, jo vēdera dobumā vienmēr atrodas dialīzes šķidrums. Turklāt dialīzes šķidrumā esošais cukurs samazina izsalkuma sajūtu.

Kādas izmaiņas diētā var būt nepieciešamas.

Diēta jāveido tā, lai jūs saņemtu nepieciešamo kaloriju, olbaltumvielu un citu uzturvielu daudzumu. Tomēr, ja vēl joprojām ir problēmas ar uzturu un uzņemto uzturvielu daudzumu, var rasties nepieciešamība izmainīt dialīžu norādījumus vai lietot uztura bagātinātāji.

Tā kā dialīze nevar pilnībā attīrīt asinis no kaitīgajiem vielmaiņas produktiem, jums var nākties ierobežot dažu pārtikas produktu uzņemšanu. Svarīgi zināt, ka:

  • Jūsu sirdij var būt kaitīgs gan paaugstināts, gan pazemināts kālija līmenis asinīs. Tāpēc jāseko līdzi, kā Jūs lietojiet kaltētos augļus, pākšaugus, riekstus, pienu un augļus, dārzeņus, kur ir daudz kālija.
  • vārāmā sāls satur lielu daudzumu nātrija. Arī sālītos ēdienos, gaļas izstrādājumos, ātrās ēdināšanas restorānos un restorānos pasniegtajos ēdienos ir pievienots ievērojams daudzums sāls.
  • Šķidrums ir viss, kas istabas temperatūrā atrodas šķidrā stāvoklī, ieskaitot ledu, saldējumu un želatīnu. Lietojot šķidrumu un nātriju atļautajā daudzumā, varēsiet izvairīties no pārāk liela ķermeņa svara pieauguma, kas saistīts ar liekā šķidruma uzkrāšanos. Pie reizes, tas palīdzēs kontrolēt arī asinsspiedienu.
  • tādos produktos kā piens, biezpiens, jogurts, siers, rieksti, kaltēti pākšaugi, kola un šokolāde ir daudz fosfora. Ja asinīs tā ir pārāk daudz, tad kauli kļūst trausli un biežāk lūst. Dietologs pastāstīs, kā vislabāk kontrolēt fosfora daudzumu jūsu diētā. Iespējams, ka vajadzēs lietot arī fosforu saturošus
  • nieru mazspēja un dialīžu terapija var kavēt vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos. Ja ar barību neuzņemat visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, iespējams, ka vajadzēs lietot vitamīnu un minerālvielu piedevas. Jums jālieto tikai tas, ko nozīmē ārsts, jo daži no vitamīnu un minērvielu produktiem var būt kaitīgi dialīžu pacientiem.
Infekcijas

PD ir lieliska izvēle dialīžu pacientiem. Taču, lai novērstu tādu problēmu kā infekcija, stingri jāievēro dialīzes veikšanas noteikumi. Galvenais ir izvairīties no vēderplēves infekcijas. Šo infekciju sauc par peritonītu. Jābūt uzmanīgam, pievienojot katetru dialīzes maisam, lai baktērijas (baciļi) neiekļūtu organismā. No baktēriju iekļūšanas PD sistēmā var izvairīties, ja pie katras apmaiņas:

pārliecinaties, ka telpa un vieta, kur veicat apmaiņu, ir tīra,

  • pārliecinaties, ka jums un ikvienam, kas atrodas šajā telpā, ir uzlikta sejas maska,
  • nelaidiet istabā bērnus un dzīvniekus, aizveriet durvis un logus, izslēdziet jebkurus griestu ventilatorus, gaisa kondicionieri vai pūšamās sildām ierīces,
  • pirms uzsākt apmaiņu, novietojiet sev blakus visu nepieciešamo,
  • pirms katras apmaiņas vismaz 2 minūtes mazgājiet rokas ar labām ziepēm un dezinficējiet tās.
  • nosusiniet rokas vienreizējās lietošanas papīra dvielī. Neaizskariet neko, kas nav saistīts ar apmaiņu, pat ne ādu vai matus. Ja kam pieskaraties, pirms turpināt, vēlreiz nomazgājiet rokas,
  • izvairieties klepot vai šķaudīt uz sterilajām detaļām. Ja tas ir noticis, ņemiet jaunu,

·        pārliecinieties, ka procedūru veiciet tieši tā, kā mācīja dialīžu māsa. Neeksperimentējiet!!!

Peritonīta atpazīšana

Galvenās peritonīta pazīmes ir:

no organisma izvadītais dialīžu šķidrums ir duļķains,

  • no organisma izvadītais dialīžu šķidrums ir duļķains,
  • drudzis,
  • vieglākas vai stiprākas, neierastas sāpes vēderā.

Ja maniet kādu no šīm pazīmēm vai pieļāvāt kļūdu izdarot apmaiņu, tūlīt sazinieties ar savu ārstējošo ārstu.. Jums nepieciešama tūlītēja, pareiza aprūpe, lai izvairītos no infekcijas. Nesaņemot šādu ārstēšanu un infekcijai saasinoties, var rasties nepieciešamība doties uz slimnīcu. Turklāt infekcija var skart vēderplēvi, samazinot PD efektivitāti. Ārkārtējos gadījumos jāpāriet uz hemodialīzi (HD).

Citas infekcijas

Infekcijas var rasties arī vietā, kur katetrs iziet no ādas. Šī vieta būtu jātīra vismaz 1x dienā ar ziepēm un ūdeni. Mācoties veikt PD, jūs iemācījāties, kā un kad būtu jāapstrādā šī vieta. Tāpat arī katru dienu būtu jāpārbauda katetra izejas atvere un katetrs. Svarīgi pamanīt izmaiņas jau sākumstadijā!

Katetra izejas atveres infekcijas pazīmes ir:

strutas katetra izejas atveres vietā,

  • apsārtums katetra izejas atveres vietā,
  • pietūkums vai pacēlums ap katetra izejas atveri,
  • jūtīgums vai sāpes pie katetra izejas atveres.
Svarīgi atcerēties
  • Aktīvi piedalieties savā aprūpē. Jūs daudz ko variet darīt, lai no ārstēšanas gūtu maksimālu labumu;
  • Pārziniet savus analīžu rezultātus, kuri norāda, cik dialīzes jūs saņemat. Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu, ja analīžu rezultāti nav labi!
  • Veiciet visas paredzētās PD apmaiņas. Izmantojiet visu dialīzes šķidrumu noteiktajam pilnajam apmaiņu kursam.
  • Veiciet dialīzes procedūru tā, kā jums mācīja. Tas palīdzēs izvairīties no infekcijām un ļaus sekmīgi turpināt PD;
  • Katru dienu pārbaudiet asinsspiedienu, pulsu un svaru. Ikreiz pēc apmaiņas pārbaudiet dialīzes šķidrumu. Nekavējoties ziņojiet ārstam, ja rodas kādas problēmas. Jo ātrāk tās pamanīsiet, jo lielākas iespējas izvairīties no nopietnu komplikāciju rašanās;
  • Ievērojiet ieteikto diētu. Ja rodas kādas problēmas, lūdziet sava palīdzību;
  • Nepieļaujiet atļautā šķidruma daudzuma pārsniegšanu. Svara palielināšanās, kas saistīta ar pārāk lielu šķidruma daudzumu, var izraisīt pietūkumu un asinsspiediena celšanos;
  • Izvairieties no sālītiem produktiem. Pārāk liels sāls daudzums var izraisīt slāpes un radīsies vēlme papildus uzņemt šķidrumu;
  • Lietojiet visus medikamentus, kā to izrakstījis ārsts;
  • Pārliecinieties, vai pietiekamā daudzumā saņemiet visas nepieciešamās vielas, lai gūtu labus rezultātus anēmijas ārstēšanā. Sajutīsiet sevī vairāk enerģijas un varēsiet atgriezties pie ikdienas aktivitātēm;
  • Pajautājiet ārstam par sev piemērotu vingrojumu programmu. Regulāra vingrošana liks jums justies labāk;
  • Ja rodas kādi jautājumi par ārstēšanu, nebaidieties tos uzdot savam ārstējošam ārstam. Viņš ir tāpēc, lai jums palīdzētu.